Vecākā skolas posma.

Šai vecumposmā noslēdzas augšana garumā un pakāpeniski iestājas auguma nobriedums. Pilnveidojas arī psihiskie procesi ( dalītā uzmanība, loģiskā atmiņa, abstraktā domāšana ) un nostiprinās rakstura īpašības.

 

Raksturs ( (emocijas ) Uzmaniba Darbs Intelektuala attīstība Fiziska attīstība
1.klass Emocional. nenoturīgi, Vēl ir nenoturīga, uztvere ir asa, bet īslaicīga ( gruti sagla- bāt uzmanību ilgtermiņa ). Uzmanības koncentrāci-jas laiks ~ 15 min. Var klausot pieaugušo pas- skaidrojumos, atbildet uz konkrētiem jautājumieim,bet mācību viela ir daudz jāatkārto. Skolotājiem ir jā- ievēro ša vecumposma psiholoģiskās īpatnības un māc. metod. prasības : bieža metožu un formu maiņa,saistība ar rotaļu elementiem un kustību daudz- veidība. Šis ir izziņas vecums.Turpinas psihiskā attīstība, labāk attīstīta mehā- niskā nekā lo- ģiskā atminā, domāšana ir konkrēta, ab- straktā domā- šana viedojas lēni. Turpinās in- tensīva ķerme- ņa augšana ga- rumā un kustību koor- dinācija.Ir iespējami mu- gurkaulāja iz- liekumi.Vajag jāļauj daudz spēlet uz ko- ordin. attīstību. Atpūs- ties un paskrai- dīt svaigā gaisā
3.klass Emocionala – vel nav stabilas Nav tik neno- turīga,bet skol- nieks cenšas rūpīgi izpildīt skol. prasības. Bet vel ir iero- bežotas atmiņas iespē- jas un spējas pieņemt ātrus lēmumus. Uzmanības koncentr. laiks ~ 20 min. Labi pieņiem māc. informāciju ne tikai ar valo- das starpniecību ( skolotāja), bet strada ar grā- matu ( lasīšana, rakstveida, vingrinājumi ). Attīstīta atmiņa un lo – ģiskā domāšana ( matemātika, dzejolis ). Atslēgas vārds – kompetence. Viņš ātri var pārslēgties no viena sfēras uz otru.Turpinās psihiskā attīstība.Domine mehāniskā atmiņa ( viegli iegaumē vārdus svešvalodā bet grūtības sagādā gram. likumi). Abs- traktā domā- šana paātrinā- ta ar īpašiem mācību vin- garinājumiem. Nepieciešams dienas režīms,vienvei- dīgā fiziskā slodze un atpūta. Turpinat vingr. uz koordin. at- tīstību. ( Spor-ta nodarbī- bām, kurās var spēlet bez kom- pleksām kustī- bu iemaņām un stratēģijām.
6.klass Emocionala – nav stabilas. Nespēdami tos kritiski novērtēt, pusaudži nereti pārņem negatīvās īpašības ( sāk smēķēt, lietot alkoholu.Raksturī-ga ir vēlēšanās līd- zināties pieaugušajiem. Vel ir nenoturīga uzmanība, nepieciešama, lai izstrādātu konkrētus domāšanas. Uzmanības koncent. laiks ~ 25 min. Labi pieņiem jauno mācību informāciju.Var strādāt patstāvīgi ar grā-matu.( uzskates metodes – demonstrējumi, ekskursijas, patstāvīgie darbi).Skolēni raksta īsus sacerējumus jeb domrakstus.Va -jag attīstīt abstraktas domāšanas Turpinas psihiskā attīstība. Jopro-jām domine mehāniskā atmi-ņa. Ir attīstīt loģis-ka domāšana. Bet tas ir interešu meklējumu laiks. Šis vecuma grupas bērni visumā ir gatavi, lai pie- dalītos vairumā sporta aktivitašū, ku- rās ir nepiecie- šamas kom- pleksākas kus- tību iemaņas un izziņas spējas .Uzsvars nodarbībās jā- turpina likt uz kustību iema- ņu attīstību, bet var sākt ietvert norādījumus par taktiku.
9.klass* Var teikt, ka nervu sistēma stabila un raksturs ir gandrīz veidojas. Vērojama skolēnu attīs –tība pret mā –cībām,intere –ses un sekmes iepriekšējās klasēs. Laba uzmanī – ba. Uzmanības koncentr. laiks ~ 30 min. Prot analizēt, iz-pildīt patstāvīgumu darbu, mēģināt izpildīt pētniecību darbu( laboratorijas un praktiskie darbi ) Skolēni raksta dažādus lietišķos rakstus: vēstules, iesniegumus, ziņojumus, paskaidrojumus u.c. Turpinās psihiskā attīstība.Adstraktā domāšana, loģiskā atmiņa. Turpinās aug –šana garuma. Fiziskām slod –zēm jābūt ar tādu efektu, lai attīstīt kērme –nā muskuļu spēku un koor-dināciju.
12.klass* Nostiprinās rakstura īpa- šibas. Laba uzmanība. Uzmanības koncentr. laiks ~ 45 min. Prot analizēt, no- vērtēt dažādas nodarbībās si- tuācijas , pama- toti argumentēt savu viedokli, prot vienkārša valodā klasesbie- dram izskaidrot kāda uzdevuma noteikums.Var iesaistīties vai patstāvīgus vai pētniecibus darbiem . Skolēni raksta referātus par skolotāja norādītajiem tematiem. Pilnviedojas psihiskie pro – cesi ( loģiskā at - miņa, abstraktā domāšana ) Šai vecumpos- mā nosēdzas augšana garu- mā un pakā – peniski iestājas auguma nob – riedums. Zēni fiziskajā attīstī- bā panāk un pat apsteidz meitenes.Attīs- tītākie jaunieši šai vecumposmā gūst labus pa – nākumus spor- tā.

· Par vecumu no 12 līdz 18 gadiem. Galvenās psiholoģiskas īpatnības :

Maksimālisms – šeit un tagad, tūlīt un nekad

Ideālu meklēšana

Norobežošanās no apkārtējiem – tāpēc bieži nonāk konfliktā ar vecākiem, skolotājiem.

 

3. Pamatizglītības satura un izglītošanās aspektu raksturojums.

Ir reglamentējošs dokuments, kas nosaka mācību priekšmeta mācīšanas mērķus, uzdevumus, obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību.

Valsts politika pamatizglītības satura reformai līdz 2005.g. pāreja no liela daudzuma informācijas apguves uz prasmēm darboties ar to – praktiskā orientācija praktiskai dzīvei noderīgu atziņu un prasmēm akcentēšana mūsdienu tēmu ietveršana izglītības saturā pārblīvētību, dublēšanos pretrunīgumu. Kopumā to nosaka atbilstoši izglītības pakāpei ( vsk., psk., ) un virzienam ( milit., humanit., ) :

1.Izglītības programmu mērķus un galvenos uzdevumus

Izglītības mērķis ir nodrošina pozitīvu un atbalstošu saskarsmi audzēkņu zināšanu un prasmju apguvei un attieksmju veidošanai, organizē un vada mācību un audzināšanas darbību pedagoģisko mērķu sasniegšanai, analizē un vērtē audzēkņu iegūtās zināšanas un prasmes, veido audzēkņu radošo attieksmi un patstāvību izglītības procesā, sadarbojas ar audzēkņu ģimenēm.

2.Obligāto saturu katrā konkrēta priekšmeta; Skolēnu iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

Mācību priekšmetam ir savi izglītojošie, audzinošie un attīstošie uzdevumi, ko nosaka zinātnes, mākslas vai prakses nozare. Tos veicot specifiskos uzdevumus, vienlaikus ir jāattīsta skolēnu radošaš, analītiski kritiskās, sadarbības prasmes, jāmāca, kā atrast atbilstošu informāciju dažādos literatūras avotos, kā praktiskajā darbā izmantot mācību grāmatu, kā novērtēt sevi un savus biedrus. Skolēni ir jāiemāca mācīties patstāvīgi un sadarbojoties. Atkarībā no stundas mērķa un uzdevumiem, skolēniem vajadzētu mācīties meklēt un iegūt informāciju, dalīties ar to, novērot un novērtēt savu un citu darbību, risināt problēmas, argumentēt savas domas un pieņemt arī atšķirīgus viedokļus. Visas mācības veidos attīstāmas šādas vispārējās prasmes un personības spējas : pašizpausmes, radošās, analītiski kritiskās, vērtējošās, sadarbības, saziņas, matemātiskās, mācīšanās un praktiskās darbības prasmes.

 

4. Raksturot ideālā SKOLOTĀJA tēlu, pamatojoties uz Profesijas standartu.

 

Skolas dvēsele un pedagoģisko panākumu noteicējs ir skolotājs. Pat skolās ar trūcīgu materiālo bāzi,

gudri, prasmīgi un pašaizliedzīgi skolotāji gūst labus rezultātus. Par skolotāju var izmācīties katrs, bet ne katrs var būt skolotājs meistars. Te ir nepieciešams noteikts pedagoģiskais talants un profesijas prasībām atbilstošas personības īpašības. Galvenās no tām ir šādas :

1. Interese par pedagoģisko darbu un mīlestības pret bērniem.

Izvērtēt savu profesionālo darbību – analizēt savu sadarbību ar audzēkņiem un tās rezultātus, un izmantojot labāko pedagoģisko pieredzi. Pilnveidot savu profesionālo meistarību - piedalīties izglītības iestādes izglītības programmas izstrādē un/vai pārzināt to, rūpēties par audzēkņu drošību un veselību.

2. Sava mācību priekšmeta satura un metodikas pārzināšana:

Iepazīt jaunākās atziņas mācību un audzināšanas saturā un metodikā, analizēt mācību līdzekļu ( metožu, formu u.c. ) atbilstību audzēkņu spējām un izglītības mērķiem. Rosināt audzēkņu zinātkāri un izziņas intereses ,veidot mācīšanās prasmes - dažādos mācību metodes, formas un tehnoloģijas, saskaņā ar audzēkņu spējām, mācīšanās stiliem, arī izvēlēties mācību aktivitātes, kas padziļina izziņas interesi un izpratni. Arī skolotājam ir vajadzīga prasme sadarboties ar vecākiem, kolēģiem, citiem speciālistiem un sabiedrību.

3. Spēja iejusties skolēna attīstības līmenī, priekšzināšanās un emocionālajā stāvoklī ( empātija ).

Skolotājam ir vajadzīga prasme palīdzēt bērnam nodrošināt emocionālo, intelektuālo, ētisko un estētisko labklājību.

4. Prasme izvirzīt pamatotas un konsekventas prasības smalkjūtīgā viedā ( audzināt nemanot ).

Nodrošināt audzēkņa personības izaugsmi: sekmēt audzēkņu personības tikumisko īpašību attīstību, kas nepieciešamas reālai dzīvei un karjeras plānošanu. Veidot runas un uzvedības kultūru.

5. Ticība panākumiem ( pedagoģiskas optimisms ).

 

Skolotāja darba organizācijas ir sava specifika. Pirmkārt, viņa darba laiks ir nenormēts. Skolotāja darbadiena nebeidzas ar novadītajām mācību stundām. Pēc tām seko dažādas ārpusstundu nodarbības: konsultācijas skolēniem un vecākiem, darbs pulciņos, burtnīcu labošana un gatavošanās nākamās dienas nodarbībām. Daļu no šī darba skolotājs veic mājās, un tas nereti ieilgst līdz vēlai nakts stundai.

Otrkārt, skolotāja darbs ir pakļauts nemitīgai kritikai ( slēpti vai atklāti ) no skolēnu, vecāku, kolēģu un skolas vadības puses. Ierodas arī pārbaudītāji no Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldības. Skolotāja sabiedriskajai autoritātei un stājai jābūt nevainojamai, jo tai seko visa sabiedrība. Viņu uzskata par paraugu jaunatnei.

Treškārt, skolotājam vienmēr jāgatavojas aktuālajām darba operācijām – mācību stundām un citām nodarbībām. Pabeidzot pedagoģisko mācību iestādi, skolotājs gan ir ieguvis nepieciešamās zināšanas specialitātē un metodikā, kā arī tiesības strādāt skolā, tomēr darba prasmes un pieredze vēl jāuzkrāj praksē. Tas notiek, nemitīgi gatavojoties nodarbībām, analizējot rezultātus un iepazīstot kolēģu pieredzi, kā arī paaugstinot kvalifikāciju pašmācības ceļā, dažādos kursos, konferencēs un metodiskajās sanāksmēs.

 

Izcilais angļu filozofs un pedagogs Džons Loks ( 1632 – 1704 ) bērnu salīdzināja ar baltu lapu, uz kuras audzināšana varot rakstīt visu, ko vēlas. Prakse viņa uzskatus neapstiprināja. Bērnu, kas uzsāk skolas gaitas, drīzāk var pielīdzināt vēstulei slēgtā aploksnē. Skolotājam tā uzmanīgi jāatver – nesaplosot. Vēstule rūpīgi jāizlasa, jāpārdomā un tad jāraksta sapratīga atbilde.